Pāvila Brūvera grāmata «Visaugstākā patvērumā» – liecība par dzīvi Dieva aizsardzībā

Kultūras rīts

Kā dziļš domātājs, meklētājs, bet arī kā ļoti azartisks un aizrautīgs cilvēks atklājas bīskaps, emeritus Pāvils Brūvers savā grāmatā "Visaugstākā patvērumā", kas atvēršanas svētkus piedzīvos šīs nedēļas nogalē. Pāvils Brūvers vislabāk pazīstams kā garīdznieks un savulaik "Radio Brīvā Eiropa" žurnālists, bet kopumā viņa dzīves ceļš bijis ļoti daudzpusīgs. Visu padomju laiku ļoti aktīvs cīnītājs pret padomju režīmu, par ko sēdējis čekas cietumā, vēlāk bijis spiests izbraukt no Latvijas. Grāmata izved cauri visai Pāvila Brūvera dzīvei, bet tajā īpaši uzsvērti notikumi, kad autors ļoti cieši sajutis Dieva vadību un aizsardzību savā dzīvē.

Par grāmatu un tās galveno varoni labi stāstoša ir vāka fotogrāfija. Pāvils Brūvers tajā redzams ar bīskapa krustu un balto mācītāja apkaklīti, tērpies melnā ādas jakā. Tas atklāj divas viņa personības ļoti būtiskas šķautnes. Viņa uzticību Dievam un viņa azartisko raksturu, ko apliecina arī mīlestība uz motobraukšanu no 13 gadu vecuma līdz pat šodienai.

Uz aizmugures vāka viņš savukārt redzams spēlējam vijoli, ko arī viņš spēlē no bērnības līdz pat šodienai, un kas – kā viņš atzīst grāmatā – ne vienreiz vien ir dziedinājusi viņa dziļi ievainoto dvēseli.

Grāmatā viņš nevairās atklāt ne savus ievainojumu un kritienus, ne arī spēju piecelties no tiem un savas uzvaras. Bet neko no sasniegtā viņš nepiesavinās sev, viņa grāmata ir liecība par dzīvi Dieva patvērumā, kā jau vēsta tās nosaukums.

"Tā ir liecība par manu dzīvi Dieva aizsardzībā, Viņa vadībā. Ka Viņš mani ir izvilcis no visām ķezām. Ļoti slikti mana dzīve varēja beigties daudzos gadījumos, arī manas izlaidības, manas nepaklausības dēļ, es esmu daudz sliktu lietu sastrādājis, bet, paldies Dievam, es vienmēr tiku pasargāts no smagām sekām," atzīst Pāvils Brūvers.

Grāmatu veido spilgtu notikumu virkne no Pāvila Brūvera dzīves, un katrs stāstiņš noslēdzas ar kādu citātu no Svētajiem Rakstiem, kas sasaucas ar aprakstīto notikumu.

Šādu metodi garīdznieks pirmo reizi izmantojis, kad nu jau pirms daudziem gadiem bijis aicināts lasīt lekciju jauniešiem un tā izrādījusies ļoti auglīga.

"Mani aicināja Svētā Gregora skolas Saldū direktors studentiem lasīt lekciju par Dieva vadību dzīvē. Un viņa vēlme bija, lai tas nebūtu tikai tāds teorētisks stāstījums, bet lai es to ilustrēju ar piemēriem no dzīves, vislabāk no paša dzīves," skaidro grāmatas autors. "Un tad es domās gāju atpakaļ līdz savai dzimšanai un uz priekšu, atskatījos uz dažādiem notikumiem, kādi man dzīvē bijuši un kuros tiešām ļoti spilgti ir izpaudusies Dieva aizsardzība un Viņa vadība. Un tā es vairākkārt šo lekciju lasīju, tā tika labi uzņemta, un es sapratu, kas tas ir labs pamats grāmatai."

Jau agrā bērnībā mazais Pāvils iekūlies dažādos nervus kutinošos piedzīvojumos. To vidū, piemēram, ir spēlēšanās ar aviācijas bumbas detonatoru, ko mazie brāļi Brūveri uzskata par rotaļlietu, arī Latvijas karoga iekāršana bērzā, kas kājās saceļ visu vietējo ciemu, kā arī 10 gadus vecā Pāvila mēģinājums aizceļot uz Kaukāzu, kas noslēdzas ar kārtīgu pērienu no tēva puses.

Jaunībā Pāvils ir kaismīgs pretinieks padomju režīmam, iesaistās dažādās pagrīdes akcijās un kustībās, līdz nokļūst arī čekas redzeslokā.

Ticībā audzināts jau kopš bērnības, jaunības gados uz laiku novēršas no tās, tādējādi protestējot pret tēva metodēm bērnu audzināšanā.

"Tēvs bija ļoti bargs un strikts. Un tad, kad jau mēs visi bijām nonākuši Vācijā, man ar viņu tādas ļoti normālas attiecības bija, un tad es reiz ierunājos par šiem bērnības notikumiem. Es gribēju tos izrunāt, izlīgt un nolikt pie malas. Bet viņš palika ļoti dusmīgs, kad es par to runāju. Viņam likās, ka es joprojām neko neesmu sapratis. Viņam bija liela pārliecība, ka tieši pateicoties viņa stingrībai, es esmu iznācis tik labs cilvēks," turpina Brūvers. "Varbūt tā arī ir? Daudz kas bija jāpārdzīvo, bet toties mani nekad pēc tam dzīvē nekas nav spējis tā dikti biedēt un satriekt. Es esmu stipri norūdīts vīrs."

Pats savus bērnus Pāvils Brūvers gan audzinājis pilnīgi atšķirīgi no sava tēva metodēm un arī par viņa ģimeni un satikšanos ar sievu Ritu grāmatā ir ļoti skaisti stāsti.

Tāpat kā par darbu "Radio Brīvā Eiropa", kur – pēc tam kad ar ģimeni 1970. gadu vidū bija spiests pamest Latviju – nostrādāja vairāk nekā 20 gadus.

Darbu "Radio Brīvā Eiropa" Pāvils Brūvers sajuta kā savu dziļāko sirds aicinājumu, un tā dēļ bija gatavs pārtraukt medicīnas studijas un ārsta karjeru Vācijā. Tik lielu pārliecību par savu izvēli viņš piedzīvojis tikai divreiz mūžā.

"Viena bija tad, kad es satiku savu sievu Ritu. Mana pilnīga pārliecība bija, ka mums ir jādzīvo un jāpaliek kopā. Man par to nebija ne mazāko šaubu. Protams, man jau tad bija 26 gadi, un bija viena otra aizraušanās bijusi, bet nekad man nebija bijusi tāda pārliecība kā tad. Es sapratu, ka tiešām Dievs mani vada," stāsta Brūvers. "Un tieši tāpat arī bija, sperot šo no daudzu ļaužu viedokļa neprātīgo soli – iet prom no medicīnas studijām Vācijā uz Radio Brīvā Eiropa, kas ir tāda nestabila vieta. Bet man bija sirdī miers un pārliecība, ka tas ir jādara. Un es šodien, atskatoties uz to, varu teikt, ka tas bija pareizi, ka tā vajadzēja."

2004. gadā pēc gandrīz 30 gadus dzīves svešumā Pāvils Brūvers ar ģimeni atgriezās Latvijā. Viņam bija plāns atgriezties savā lauku īpašumā un kļūt par lauksaimnieku, bet viņa dzīve izvērsās pavisam citādi, viņš turpināja jau ārvalstīs aizsākto kalpošanu Baznīcā, līdz tika uzaicināts kļūt par arhibīskapa vietnieku, bet vēlāk viņu iesvētīja par bīskapu.

Pāvila Brūvera grāmatas "Visaugstākā patvērumā" atvēršanas svētki notiks svētdien, 6.februārī, Ogres luteriskajā baznīcā.