Artwork

Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Player FM - Εφαρμογή podcast
Πηγαίνετε εκτός σύνδεσης με την εφαρμογή Player FM !

Uz ceļiem katra trešā – kravas mašīna; puse no pārbaudītajām smagākas par atļauto

11:43
 
Μοίρασέ το
 

Manage episode 354703666 series 3016676
Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Katra trešā mašīna, kas ripo pa jaunizbūvētajām šosejām, ir smagais auto, turklāt pusei no visiem spēkratiem masa pārsniedz atļauto. Bet lielākie grēkotāji ir vietējie iekšzemes pārvadātāji.

Tādu ainu rāda policijas un «Latvijas Valsts ceļu» dati. Likumsargi vērtē, ka autovadītāji pamazām kļūst arvien apzinīgāki un uzlabojumi notiek galvenokārt bailēs no sodiem. Taču galvenais ceļu būvnieks secina – pārmaiņas nāk pārāk gausi, smago mašīnu dēļ ceļi ātrāk nolietojas, tāpēc uz rudeni plānotas radikālas mašīnu svara kontroles metodes.

  • Cits citu brīdinot, šoferi izvairās no pārbaudēm
  • Pārkrauj, lai taupītu degvielas izmaksas
  • Pārāk smagi kravas auto - otrs populārākais slikta ceļa seguma cēlonis
  • Visvairāk pārkrauto kravas auto - uz Tinūžu-Kokneses ceļa
  • Rudenī pārkrautos kravas auto fotografēs
Cits citu brīdinot, šoferi izvairās no pārbaudēm

Stāvlaukumā iepretim pamestajai kafejnīcai «Sēnīte» Vidzemes šosejas malā uz policijas svariem iekārtojas smagā mašīna «Scania». Tehnika nosver katru spēkrata asi, pēc tam iegūtos datus saliek kopā. Jevgēnija stūrētā mašīna ir viena no tām, kas pa Vidzemes šoseju ripo visbiežāk, jo piedalās remontdarbos.

„Uz rūpnīcu Vangažos vedu frēzēto asfaltu, kas noņemts no Garkalnes viadukta. Otro dienu braucam. Nezinu, cik viņi tur uzkrauj, – 22, 23 vai 26 tonnas,” klāsta Jevgēnijs. „Vai viss likumīgi? Nu, to jau neuzminēsi, jo tam, kas frēzē asfaltu un ber kravā, svaru jau nav. Tā apmēram uzkrauj kalnu, dievs viņu zina, cik daudz tur ir. Šāda pārbaude gada laikā man ir pirmo reizi. Agrāk esmu kā tālbraucējs braukājis pa Eiropu, Krieviju, bet te pirmo reizi apturēja. Pagaidām nesaprotu, kas, kāpēc un kā,” neizpratnē ir Jevgēnijs.

„Šī transporta līdzekļa vadītāja mašīnai ar masu viss ir kārtībā. Transporta līdzekļa sastāvs gan uz asīm, gan visa masa bija normas robežās – paldies viņam par sadarbību! Var braukt!” stāsta Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas inspektors Artūrs Smilga.

Viņš skaidro, ka reida laikā pārbaudītās pirmās mašīnas masa nav pārsniegusi ar normatīviem atļautās 40 tonnas.

Gandrīz veiksmīgi pēc nosvēršanās ceļu turpināt var arī nākamā smagā mašīna, kuras krava izspaidītā pārsega dēļ sākotnēji izskatījās pārlieku smaga. Pārbaudē izrādās, ka šoferis ved skaidas. Taču vismaz 140 eiro sods viņam un 210 eiro – firmai – tiks par gandrīz gadu neveiktu tahogrāfa pārbaudi. Tā ir ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un arī uzkrautās kravas daudzumu.

Nākamās stundas laikā aina Vidzemes šosejā pilnībā izmainās – smagās mašīnas pa to tikpat kā nebrauc. Šoferi jau nodevuši ziņas cits citam, atzīst inspektors Smilga.

„Parasti jau mēs tā nedarām, ka stāvam ar svariem un gaidām. Pāris mašīnu pabrauc garām un vairāk vairs nebrauc. Informācija tiek nodota tālāk citiem vadītājiem! (..) To vietu, kur var svērt, nav tik daudz. Mums ir noteikumi, kur noteikts, kādos apstākļos var notikt svēršana. Mums ir savas metodes, kā mēs veicam izlasi, kurus gribam svērt un pārbaudīt,” klāsta Smilga.

Pārkrauj, lai taupītu degvielas izmaksas

Pienākums svērt smagās mašīnas Valsts policijai nodots pirms trim gadiem. Lai gan kopējā satiksmē kravas auto ir trešā daļa, pērn likumsargi pārbaudījuši tikai 156 braucamos. Šogad sešos mēnešos nosvērtas 53 mašīnas un pusei jeb 27 šoferiem vai viņu darba devējiem piemēroti sodi.

Inspektoru rokās gadījušies gan vietējie vadītāji, gan šoferi no Lietuvas un Baltkrievijas. Puse no sodītajiem mašīnas pārkrāvuši dūšīgi – par piecām, astoņām un pat vairāk tonnām. Sodu diapazons teorētiski ļoti plašs – no 70 eiro līdz gandrīz 6000 eiro. Taču nav statistikas, kāds ir piemēroto sodu apmērs.

Inspektors Smilga teic, ka nupat nokomplektēta vēl viena svērāju komanda un pārbaudes tikšot pastiprinātas. Turklāt likumsargi neaptur katru mašīnu. „Piemēram, brauc kokvedējs un viņam līdz pusei ir piekrauts [ar kravu] – tā saucamie žagari. Tādus mēs neķeram! (..) Būtu viņam smiltis, tad viņš noteikti būtu iekritis. (..) Ne katrs, kuru apturam, bet ir pārsvars – astoņi no desmit [pārsniedz svaru, ja tiek vesti „smagi” materiāli],” klāsta Smilga.

Viņš stāsta, ka puspiekabes, kur arī mēdz būt pārsniegts svars, mēdz būt piekrautas ar smiltīm, šķembām, granti un citiem materiāliem. Grēkot mēdz arī kokvedēji un metālvedēji.

„Viņš [pārvadātājs], lai ieekonomētu degvielu, (..) brauc nevis divreiz, bet labāk sakrauj tā riktīgi daudz ar kaudzi un tad brauc,” saka Smilga.

Pārāk smagi kravas auto - otrs populārākais slikta ceļa seguma cēlonis

Tādi smagsvara auto ir otrs būtiskākais ceļu bojāšanās faktors aiz tā, kādā kvalitātē šoseja vispār tikusi izbūvēta, saka Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs. „Piemēram, smagā mašīna var būt ekvivalenta 10 000 vieglajiem automobiļiem. (..) Jāskatās arī sinerģiskais efekts starp smago automobili un temperatūru. Ja ir smagais automobilis un karsta vasara, tad var runāt par risu veidošanos,” skaidro Haritonovs.

Savukārt aukstā laikā smagas mašīnas asfaltā izraisa tā sauktās tīklveida plaisas, ko zinātnieki dēvē par noguruma plaisām. Vēlāk tīkls izkrīt, veidojoties klasiskajām bedrēm.

Pētnieks Haritonovs novērojis, ka astoņu deviņu gadu periodā risu izplatība šosejās samazinās, bet to drīzāk ietekmējot augstākas kvalitātes prasības ceļu būvē. Tehniskās universitātes pētījumā atklājies, ka smago mašīnu dēļ jauno ceļu mūžs būs pat par ceturto daļu īsāks, nekā paredzēts.

„Tika svērti automobiļi un tika konstatēta pārslodze un, analizējot pārslodzi, tika konstatēts, ka ceļu segums kalpos nevis 12 gadus, bet pa diviem trim gadiem mazāk. Turklāt pārslodze nav milzīga – par 15% vai 20% - jau minimāli pārsniedzot pieļaujamo svaru, efekts ir milzīgs. Kalpošanas laiks samazinās par 20%, ja pārslodze bijusi par 3%,” saka Haritonovs.

Visvairāk pārkrauto kravas auto - uz Tinūžu-Kokneses ceļa

To, ka smago mašīnu ietekme uz valsts ceļiem ir milzīga, secina arī uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis.

Tāpēc sešās lielākajās šosejās uzņēmums uzlicis automātiskās transporta skaitīšanas un svēršanas iekārtas. Dati rāda, ka noslogotākā ir Bauskas šoseja uz Grenctāles robežpunktu. Pa to ik dienu aizbrauc teju 9200 mašīnu, no kurām trešā daļa ir smagās. Igaunijas virzienā dienā dodas 4200 spēkratu, un kravas ir 41 procents no visām[!]. Visvairāk pārkrauto mašīnu fiksēts uz jaunās Tīnūžu – Kokneses šosejas, stāsta Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. „Šie valsts ceļi ir būvēti ar pietiekami lielu kapacitāti, lai ilgtermiņā varētu uzņemt slodzes. (..) Ir ceļi, kas būvēti 1970. un 1980. gados, kur ceļa segumi jau ir novecojuši – tur šāda pārkrauta transporta līdzekļa parādīšanās, it sevišķi pavasarī, kad šāda kopēja ceļa nestspēja ir samazinājusies, nozīmē ceļa posma pilnību sagraušanu viena pārbrauciena laikā,” atzīst Lācis

„Rekordsvars pagājušajā nedēļā ir fiksēts uz Tīnūžu – Kokneses šosejas. Ja atļautā masa ir 52 tonnas, tad šajā gadījumā tās bija 73 tonnas. Katru dienu uz Tīnūžu – Kokneses ceļa ir 38 pārkrautas mašīnas. Bet faktiski ir vēl vairāk, jo ne visām ir atļauja braukt ar 52 tonnu masu,” analizē Lācis.

Īpašas atļaujas noteikto līdz 40 tonnu vietā pārvietoties ar 52 tonnu braucamo «Latvijas Valsts ceļi» gadā izsniedz ap 15 tūkstošiem smago mašīnu, no kurām vairums pārvadā mežos izcirstos kokmateriālus. Šis rādītājs turklāt ir augošs, jo vēl pirms pāris gadiem tādu atļauju bija par trim tūkstošiem mazāk.

Izsniegto atļauju skaits kravu virs 40 tonnu pārvadāšanai (Dati: Latvijas valsts ceļi) 2012. 12 457 2013. 15 423 2014. 14 907 2015. 7166 (līdz 1.jūlijam, līdzīgs skaits pērn šajā laikā reģistrētajam) Rudenī pārkrautos kravas auto fotografēs

Mašīnu svēršanas un skaitīšanas staciju iegūtie dati patlaban tiek nodoti Valsts policijai, taču uz rudeni «Latvijas Valsts ceļi» sadarbībā ar likumsargiem sola jaunu pilotprojektu. „Vairs nebūs pasākums statistikai. Līdz ar automātiskajām svēršanas un skaitīšanas iekārtām būs pievienota ierīce, kas fotografē pārkāpēja mašīnu. Šos datus gan paši uzkrāsim, gan nodosim Valsts policijai,” atzīmē Lācis. „Plus vēl ar policiju tiek izskatīti varianti, kur varētu būt punkti, kur izlikt stacijas, kas ir līdzīgas radariem,” pauž Lācis.

Tāds jaunums būtiski atvieglotu policijas darbu, jo šoferiem būtu grūtāk no svēršanas vietām izvairīties.

Un jākontrolē vairāk, turklāt tieši iekšzemes pārvadātāji, uzskata asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš. Starptautiskos pārvadātājus izmācījuši bargie sodi, kas, piemēram, Krievijā esot ap 6000 eiro - turklāt ne tikai likumos, bet arī praksē.

„Visā Eiropā sit ar rubli. Ir nopietnas soda naudas.

No otras puses, atbildībai jābūt ne tikai šoferim, bet arī nosūtītājam, jo bieži vien nosūtītājs "'izgriež rokas'' šoferim. Treškārt, Rīgas ostā ir jābūt svariem, jo, saņemot kravu, ne vienmēr svars ir tāds, kā dokumentos norādīts'. (..) Satiksmes ministrija ir pārsviedusi uz muitu, muita uz Satiksmes ministriju. Tā viņi tur trijās priedēs ir apmaldījušies (..),” saka Trēziņš, gan piebilstot, ka ir cerības uz atrisinājumu.

Pēc «Latvijas Valsts ceļu» iniciatīvas pie likumdevēja drīzumā nonākšot pirmie normatīvu grozījumi, kas stingrāk regulēs īpaši smago mašīnu kontroli. Ir iecere kā pienākumu noteikt visus braucamos līdz 52 tonnu masai aprīkot ar globālās pozicionēšanas sistēmām, tādējādi uzlabojot vismaz ļoti smago mašīnu kontroli.

  continue reading

58 επεισόδια

Artwork
iconΜοίρασέ το
 
Manage episode 354703666 series 3016676
Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Katra trešā mašīna, kas ripo pa jaunizbūvētajām šosejām, ir smagais auto, turklāt pusei no visiem spēkratiem masa pārsniedz atļauto. Bet lielākie grēkotāji ir vietējie iekšzemes pārvadātāji.

Tādu ainu rāda policijas un «Latvijas Valsts ceļu» dati. Likumsargi vērtē, ka autovadītāji pamazām kļūst arvien apzinīgāki un uzlabojumi notiek galvenokārt bailēs no sodiem. Taču galvenais ceļu būvnieks secina – pārmaiņas nāk pārāk gausi, smago mašīnu dēļ ceļi ātrāk nolietojas, tāpēc uz rudeni plānotas radikālas mašīnu svara kontroles metodes.

  • Cits citu brīdinot, šoferi izvairās no pārbaudēm
  • Pārkrauj, lai taupītu degvielas izmaksas
  • Pārāk smagi kravas auto - otrs populārākais slikta ceļa seguma cēlonis
  • Visvairāk pārkrauto kravas auto - uz Tinūžu-Kokneses ceļa
  • Rudenī pārkrautos kravas auto fotografēs
Cits citu brīdinot, šoferi izvairās no pārbaudēm

Stāvlaukumā iepretim pamestajai kafejnīcai «Sēnīte» Vidzemes šosejas malā uz policijas svariem iekārtojas smagā mašīna «Scania». Tehnika nosver katru spēkrata asi, pēc tam iegūtos datus saliek kopā. Jevgēnija stūrētā mašīna ir viena no tām, kas pa Vidzemes šoseju ripo visbiežāk, jo piedalās remontdarbos.

„Uz rūpnīcu Vangažos vedu frēzēto asfaltu, kas noņemts no Garkalnes viadukta. Otro dienu braucam. Nezinu, cik viņi tur uzkrauj, – 22, 23 vai 26 tonnas,” klāsta Jevgēnijs. „Vai viss likumīgi? Nu, to jau neuzminēsi, jo tam, kas frēzē asfaltu un ber kravā, svaru jau nav. Tā apmēram uzkrauj kalnu, dievs viņu zina, cik daudz tur ir. Šāda pārbaude gada laikā man ir pirmo reizi. Agrāk esmu kā tālbraucējs braukājis pa Eiropu, Krieviju, bet te pirmo reizi apturēja. Pagaidām nesaprotu, kas, kāpēc un kā,” neizpratnē ir Jevgēnijs.

„Šī transporta līdzekļa vadītāja mašīnai ar masu viss ir kārtībā. Transporta līdzekļa sastāvs gan uz asīm, gan visa masa bija normas robežās – paldies viņam par sadarbību! Var braukt!” stāsta Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas inspektors Artūrs Smilga.

Viņš skaidro, ka reida laikā pārbaudītās pirmās mašīnas masa nav pārsniegusi ar normatīviem atļautās 40 tonnas.

Gandrīz veiksmīgi pēc nosvēršanās ceļu turpināt var arī nākamā smagā mašīna, kuras krava izspaidītā pārsega dēļ sākotnēji izskatījās pārlieku smaga. Pārbaudē izrādās, ka šoferis ved skaidas. Taču vismaz 140 eiro sods viņam un 210 eiro – firmai – tiks par gandrīz gadu neveiktu tahogrāfa pārbaudi. Tā ir ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un arī uzkrautās kravas daudzumu.

Nākamās stundas laikā aina Vidzemes šosejā pilnībā izmainās – smagās mašīnas pa to tikpat kā nebrauc. Šoferi jau nodevuši ziņas cits citam, atzīst inspektors Smilga.

„Parasti jau mēs tā nedarām, ka stāvam ar svariem un gaidām. Pāris mašīnu pabrauc garām un vairāk vairs nebrauc. Informācija tiek nodota tālāk citiem vadītājiem! (..) To vietu, kur var svērt, nav tik daudz. Mums ir noteikumi, kur noteikts, kādos apstākļos var notikt svēršana. Mums ir savas metodes, kā mēs veicam izlasi, kurus gribam svērt un pārbaudīt,” klāsta Smilga.

Pārkrauj, lai taupītu degvielas izmaksas

Pienākums svērt smagās mašīnas Valsts policijai nodots pirms trim gadiem. Lai gan kopējā satiksmē kravas auto ir trešā daļa, pērn likumsargi pārbaudījuši tikai 156 braucamos. Šogad sešos mēnešos nosvērtas 53 mašīnas un pusei jeb 27 šoferiem vai viņu darba devējiem piemēroti sodi.

Inspektoru rokās gadījušies gan vietējie vadītāji, gan šoferi no Lietuvas un Baltkrievijas. Puse no sodītajiem mašīnas pārkrāvuši dūšīgi – par piecām, astoņām un pat vairāk tonnām. Sodu diapazons teorētiski ļoti plašs – no 70 eiro līdz gandrīz 6000 eiro. Taču nav statistikas, kāds ir piemēroto sodu apmērs.

Inspektors Smilga teic, ka nupat nokomplektēta vēl viena svērāju komanda un pārbaudes tikšot pastiprinātas. Turklāt likumsargi neaptur katru mašīnu. „Piemēram, brauc kokvedējs un viņam līdz pusei ir piekrauts [ar kravu] – tā saucamie žagari. Tādus mēs neķeram! (..) Būtu viņam smiltis, tad viņš noteikti būtu iekritis. (..) Ne katrs, kuru apturam, bet ir pārsvars – astoņi no desmit [pārsniedz svaru, ja tiek vesti „smagi” materiāli],” klāsta Smilga.

Viņš stāsta, ka puspiekabes, kur arī mēdz būt pārsniegts svars, mēdz būt piekrautas ar smiltīm, šķembām, granti un citiem materiāliem. Grēkot mēdz arī kokvedēji un metālvedēji.

„Viņš [pārvadātājs], lai ieekonomētu degvielu, (..) brauc nevis divreiz, bet labāk sakrauj tā riktīgi daudz ar kaudzi un tad brauc,” saka Smilga.

Pārāk smagi kravas auto - otrs populārākais slikta ceļa seguma cēlonis

Tādi smagsvara auto ir otrs būtiskākais ceļu bojāšanās faktors aiz tā, kādā kvalitātē šoseja vispār tikusi izbūvēta, saka Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs. „Piemēram, smagā mašīna var būt ekvivalenta 10 000 vieglajiem automobiļiem. (..) Jāskatās arī sinerģiskais efekts starp smago automobili un temperatūru. Ja ir smagais automobilis un karsta vasara, tad var runāt par risu veidošanos,” skaidro Haritonovs.

Savukārt aukstā laikā smagas mašīnas asfaltā izraisa tā sauktās tīklveida plaisas, ko zinātnieki dēvē par noguruma plaisām. Vēlāk tīkls izkrīt, veidojoties klasiskajām bedrēm.

Pētnieks Haritonovs novērojis, ka astoņu deviņu gadu periodā risu izplatība šosejās samazinās, bet to drīzāk ietekmējot augstākas kvalitātes prasības ceļu būvē. Tehniskās universitātes pētījumā atklājies, ka smago mašīnu dēļ jauno ceļu mūžs būs pat par ceturto daļu īsāks, nekā paredzēts.

„Tika svērti automobiļi un tika konstatēta pārslodze un, analizējot pārslodzi, tika konstatēts, ka ceļu segums kalpos nevis 12 gadus, bet pa diviem trim gadiem mazāk. Turklāt pārslodze nav milzīga – par 15% vai 20% - jau minimāli pārsniedzot pieļaujamo svaru, efekts ir milzīgs. Kalpošanas laiks samazinās par 20%, ja pārslodze bijusi par 3%,” saka Haritonovs.

Visvairāk pārkrauto kravas auto - uz Tinūžu-Kokneses ceļa

To, ka smago mašīnu ietekme uz valsts ceļiem ir milzīga, secina arī uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis.

Tāpēc sešās lielākajās šosejās uzņēmums uzlicis automātiskās transporta skaitīšanas un svēršanas iekārtas. Dati rāda, ka noslogotākā ir Bauskas šoseja uz Grenctāles robežpunktu. Pa to ik dienu aizbrauc teju 9200 mašīnu, no kurām trešā daļa ir smagās. Igaunijas virzienā dienā dodas 4200 spēkratu, un kravas ir 41 procents no visām[!]. Visvairāk pārkrauto mašīnu fiksēts uz jaunās Tīnūžu – Kokneses šosejas, stāsta Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. „Šie valsts ceļi ir būvēti ar pietiekami lielu kapacitāti, lai ilgtermiņā varētu uzņemt slodzes. (..) Ir ceļi, kas būvēti 1970. un 1980. gados, kur ceļa segumi jau ir novecojuši – tur šāda pārkrauta transporta līdzekļa parādīšanās, it sevišķi pavasarī, kad šāda kopēja ceļa nestspēja ir samazinājusies, nozīmē ceļa posma pilnību sagraušanu viena pārbrauciena laikā,” atzīst Lācis

„Rekordsvars pagājušajā nedēļā ir fiksēts uz Tīnūžu – Kokneses šosejas. Ja atļautā masa ir 52 tonnas, tad šajā gadījumā tās bija 73 tonnas. Katru dienu uz Tīnūžu – Kokneses ceļa ir 38 pārkrautas mašīnas. Bet faktiski ir vēl vairāk, jo ne visām ir atļauja braukt ar 52 tonnu masu,” analizē Lācis.

Īpašas atļaujas noteikto līdz 40 tonnu vietā pārvietoties ar 52 tonnu braucamo «Latvijas Valsts ceļi» gadā izsniedz ap 15 tūkstošiem smago mašīnu, no kurām vairums pārvadā mežos izcirstos kokmateriālus. Šis rādītājs turklāt ir augošs, jo vēl pirms pāris gadiem tādu atļauju bija par trim tūkstošiem mazāk.

Izsniegto atļauju skaits kravu virs 40 tonnu pārvadāšanai (Dati: Latvijas valsts ceļi) 2012. 12 457 2013. 15 423 2014. 14 907 2015. 7166 (līdz 1.jūlijam, līdzīgs skaits pērn šajā laikā reģistrētajam) Rudenī pārkrautos kravas auto fotografēs

Mašīnu svēršanas un skaitīšanas staciju iegūtie dati patlaban tiek nodoti Valsts policijai, taču uz rudeni «Latvijas Valsts ceļi» sadarbībā ar likumsargiem sola jaunu pilotprojektu. „Vairs nebūs pasākums statistikai. Līdz ar automātiskajām svēršanas un skaitīšanas iekārtām būs pievienota ierīce, kas fotografē pārkāpēja mašīnu. Šos datus gan paši uzkrāsim, gan nodosim Valsts policijai,” atzīmē Lācis. „Plus vēl ar policiju tiek izskatīti varianti, kur varētu būt punkti, kur izlikt stacijas, kas ir līdzīgas radariem,” pauž Lācis.

Tāds jaunums būtiski atvieglotu policijas darbu, jo šoferiem būtu grūtāk no svēršanas vietām izvairīties.

Un jākontrolē vairāk, turklāt tieši iekšzemes pārvadātāji, uzskata asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš. Starptautiskos pārvadātājus izmācījuši bargie sodi, kas, piemēram, Krievijā esot ap 6000 eiro - turklāt ne tikai likumos, bet arī praksē.

„Visā Eiropā sit ar rubli. Ir nopietnas soda naudas.

No otras puses, atbildībai jābūt ne tikai šoferim, bet arī nosūtītājam, jo bieži vien nosūtītājs "'izgriež rokas'' šoferim. Treškārt, Rīgas ostā ir jābūt svariem, jo, saņemot kravu, ne vienmēr svars ir tāds, kā dokumentos norādīts'. (..) Satiksmes ministrija ir pārsviedusi uz muitu, muita uz Satiksmes ministriju. Tā viņi tur trijās priedēs ir apmaldījušies (..),” saka Trēziņš, gan piebilstot, ka ir cerības uz atrisinājumu.

Pēc «Latvijas Valsts ceļu» iniciatīvas pie likumdevēja drīzumā nonākšot pirmie normatīvu grozījumi, kas stingrāk regulēs īpaši smago mašīnu kontroli. Ir iecere kā pienākumu noteikt visus braucamos līdz 52 tonnu masai aprīkot ar globālās pozicionēšanas sistēmām, tādējādi uzlabojot vismaz ļoti smago mašīnu kontroli.

  continue reading

58 επεισόδια

Όλα τα επεισόδια

×
 
Loading …

Καλώς ήλθατε στο Player FM!

Το FM Player σαρώνει τον ιστό για podcasts υψηλής ποιότητας για να απολαύσετε αυτή τη στιγμή. Είναι η καλύτερη εφαρμογή podcast και λειτουργεί σε Android, iPhone και στον ιστό. Εγγραφή για συγχρονισμό συνδρομών σε όλες τις συσκευές.

 

Οδηγός γρήγορης αναφοράς