Artwork

Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Player FM - Εφαρμογή podcast
Πηγαίνετε εκτός σύνδεσης με την εφαρμογή Player FM !

Pēc ST lieguma sodīt par valsts karoga neizkāršanu dažviet to pilnībā pārstāj kontrolēt

8:11
 
Μοίρασέ το
 

Manage episode 354703671 series 3016676
Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Kopš Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ka valsts karogs svētku un sēru dienās ir jāpaceļ, taču par tā nedarīšanu administratīvo sodu nevar piemērot, pirmā valsts nozīmes sēru diena bija ebreju genocīda upuru piemiņas diena 4.jūlījā. Pašvaldībās tā aizvadīta atšķirīgi: dažviet policija karogiem uzmanību vairs nepievērsusi, bet citās – vēl turpinājusi iedzīvotājus brīdināt par nepieciešamību pacelt valsts karogu sēru noformējumā. Tikmēr eksperti norāda, ka pašvaldībām arī turpmāk jākontrolē valsts karoga izkāršana, pat ja sodīt nedrīkst.
  • Pašvaldībās sodi neizpalika
  • Patriotismu ar represijām neveicināt
  • Pašvaldības rīkojas atšķirīgi
  • Karogs - valsts piederības nacionālais simbols

Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena, kas iepriekš administratīvi sodīta par valsts karoga nepacelšanu valsts sēru dienā – 14.jūnijā, nu ir gandarīta par Satversmes tiesas spriedumu. Tiesa noteikusi, ka pilsoņa pienākumu ir pacelt valsts karogu pie dzīvojamām mājām valsts svētku un sēru dienās, vienlaikus neparedzot administratīvo sodu, ja cilvēks to nav izdarījis.

„Man būs brīvība, man nebūs jābaidās no tā, ka kāds no valsts nāks un mani sodīs par to, ka man piemīt noteikta brīvība. Šis spriedums mums dos iespēju daudz plašāk diskutēt tos jautājumus, kas ir saistīti ar demokrātiskas valsts iekārtas nostiprināšanu Latvijā. Tā kā es domāju, ka tas ieguvums būs ne tikai man, tas ieguvums būs visiem Latvijas iedzīvotājiem,” tā Olsena sprieduma pasludināšanas dienā stāstīja Latvijas Televīzijai.

Pašvaldībās sodi neizpalika

Iepriekš pašvaldības ar vērienu speciālos reidos pārbaudījušas gan daudzdzīvokļu, gan privātās mājas. Par valsts karoga nepacelšanu valsts svētku vai sēru dienās, kas ar likumu ir noteiktas desmit reizes gadā, iedzīvotājiem vispirms izsakot brīdinājumu, bet, pieķerot jau otro reizi, piemērojot arī naudassodu līdz četrdesmit eiro. Piemēram, Rīgā pagājušajā gadā kopumā sodīti 248 iedzīvotāji, bet šogad tikai viens.

Uz ielas satiktie iedzīvotāji stāsta, ka paši sodīti par karoga nepacelšanu nav, jo par valsts svētku vai sēru dienām vienmēr atceroties. Viņuprāt, pareiza nav bijusi kārtība, ka sodus nereti maksājuši tieši pensionāri, kas nav spējīgi karogu pacelt. Tajā pašā laikā viņi arī uzskata, ka visiem kopīgi šis pienākums būtu jāpilda arī turpmāk.

„Vienmēr ir uzkārts karogs. Lielākoties tiem, kam ir māja un vecākiem cilvēkiem, viņi nezina, kad ir jāuzkar karogs, un viņi vienkārši jābrīdina, viņi nav vainīgi. Ja vēl tādu jaunāku cilvēku nav, tad viņiem ir ļoti grūti, un sodīt viņus par to gan nevar. Tos, kas speciāli neuzkar, tos var,” teic kāda uzrunātā kundze.

„Teiksim, ir arī tādas vietas kā suņu būdas un, ja tur jākar karogs, tad tas tā dīvaini izskatās no malas,” teic Aldis.

„Cenšos, bet var gadīties arī, ka aizmirstu. Protams, ja cilvēks strādā no rīta līdz vakaram, tad var aizmirst diemžēl. Zinu, kaimiņam bija tādas problēmas, jā. Es domāju, ka uzreiz sodīt nav pareizi, bet brīdināt laikam tomēr vajadzētu. Kārtība ir kārtība,” spriež Romāns.

Patriotismu ar represijām neveicināt

Pēc sprieduma pasludināšanas pirmā valsts sēru diena bija 4.jūlijs, kad piemin ebreju genocīda upurus. Šajā dienā pirms 74 gadiem Rīgā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Gogoļa ielā kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Pašvaldību policijas šajā atceres dienā šogad rīkojušās krasi atšķirīgi no citu gadu pieredzes.

Piemēram, Rīgas pašvaldības policija to, kā aizvadīta šī diena šogad, komentēt atteicās, sakot - pēc Satversmes tiesas sprieduma policistiem „rokas sasietas”. Tāpēc tam, vai karogi bijuši pacelti, īpaša vērība neesot pievērsta.

„Satversmes tiesa saka – jā, ja valsts var prasīt karoga izkāršanu līksmās un bēdu dienās, tad valsts par šī karoga neizkāršanu tomēr nevar prasīt maksāt soda naudu. Faktiski interesanti, ka vienā un tajā pašā lēmumā Satversmes tiesa, no vienas puses, saka – jā, karogu izkārt ir katra pilsoņa pienākums un valsts likums to paredz kā saistošu pienākumu. Savukārt sodu par šī pienākuma neizpildi nedrīkst prasīt. Tātad tiktāl šeit tā norāde, kas ir valsts likuma rezultatīvajā daļā,” skaidro zvērināts advokāts un tiesību Lauris Liepa.

Eksperts piebilst - turpmāk pašvaldību policijas darbiniekiem ir jāturpina iedzīvotājiem atgādināt par karoga pacelšanu, ja pamana, ka tas vēl nav izdarīts. Tajā pašā laikā, ja cilvēks atbild, ka to nevēlas darīt, piespiest nedrīkst.

„Nevar uzspiest šo patriotisko pienākumu, ja es to nejūtu. Jāatzīst, ka tās sekas, visticamāk, būs tādas, ka Latvijas sabiedrība, cik tā ir sašķelta, piemēram, mediju telpā, tik sašķelta tā būs Latvijas pilsētu ielās. Būs mājas, kurām būs karogi un cilvēki leposies ar to, ka tie ir šīs valsts pilsoņi, un būs mājas, kurās cilvēki zināmā mērā teiks – jā, man šī valsts nav tik svarīga, lai es svinētu tās svētkus, un es šo karogu nelikšu,” saka Liepa. Ar represijām patriotismu nevarot veicināt.

Vienlaikus gan tiem cilvēkiem, kas ar naudassodu sodīti 14.jūnijā vai 25.martā, laikā pirms sprieduma publiskošanas, administratīvais sods būs jāsamaksā, atbilstoši tolaik spēkā esošajām tiesību normām.

Pašvaldības rīkojas atšķirīgi

Kā iepriekš minēts, pašvaldības 4.jūlijā rīkojušās kā nu kura. Piemēram, Liepājas policija turpinājusi izteikt brīdinājumus un piemērot arī sodus. Tiesa, parasti vairāk nekā desmit māju īpašniekus nesodot. Stāsta Liepājas pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš: „Pēc būtības noteikumi mainījušies nav – Administratīvo pārkāpumu kodekss mainījies nav un mēs vadāmies pēc tā. Mēs vienkārši kontrolējam to, kā tiek ievēroti saistošie noteikumi un Administratīvo pārkāpumu kodekss. Līdz ar to tas skaits, ja tas ir, tas varētu būt ļoti mazs.”

Advokāts Liepa gan rāda sprieduma punktu, kas nosaka izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, attiecīgi liedzot turpmāku naudassodu piemērošanu. Jelgavā pašvaldības policijas darbinieki 4.jūlijā devušies reidos pie iedzīvotājiem ar mērķi atgādināt par valsts nozīmes sēru dienu, vienlaikus skaidrojot pašu jelgavnieku informētību par jaunajām tiesībām.

„Jelgavas pilsētas pašvaldības policija regulāri seko līdzi policijas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to mēs savlaicīgi bijām informēti par Satversmes tiesas spriedumu. Ņemot vērā labas pārvaldības principus, mēs apsekojām tāpat kā iepriekš pilsētas teritoriju, tai skaitā privātmāju rajonus. Tādējādi pārbaudot ne vien to, vai iedzīvotāji ir pacēluši karogus, bet arī noskaidrojot, vai viņi ir informēti par Satversmes tiesas spriedumu. Par valsts karoga nepacelšanu neviens pie administratīvās atbildības saukts netika,” stāsta Jelgavas pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Sandris Miezis.

Pagājušajā gadā Jelgavā sodīti 38 namu īpašnieki, bet šogad protokoli izrakstīti jau astoņiem cilvēkiem. Līdzīgi kā Jelgavā rīkojušies arī pašvaldību policisti Ādažos. Sazvanīts Ādažu policijas priekšnieks Oskars Feldmanis stāsta, ka salīdzinoši nelielajos Ādažos karogu nepacēluši aptuveni 20 līdz 30 dzīvojamo māju īpašnieki: „Mēs vairāk veicām preventīva rakstura darbības. Ja kāds tur bija uz vietas, tad mēs aicinājām to karogu pacelt. Tā kā citos svētkos, kad tur vāca materiālu, pēc tam noformējām administratīvos protokolus, tad šoreiz vairāk tas bija tā, ka [policisti] vienkārši aicināja cilvēkus, kam nav [karoga] un kas bija uz vietas, viņiem izkārt to karogu. Vidēji šajās svētku dienās aptuveni būtu 20 līdz 30 materiāli par to, ka nav izkarināti karogi.”

Karogs - valsts piederības nacionālais simbols

Raudzīšanās uz nacionālo simboliku no iespējama soda pozīcijām un diskusijas par simbolikas nepieciešamību vien ir pārlieku vienkāršota pieeja un tā šķeļ sabiedrību, secina sociologi.

Valsts karogs, himna un ģerbonis ir nacionālie simboli, kas simbolizē piederību valstij. Diskusijas par sodiem un to, vai karogs jāpaceļ vai nav jāpaceļ, apšauba valsts vērtības. „Būtībā, atsakoties no simboliem, mēs sākam apšaubīt vērtības. Vērtības ir tās, kas satur sabiedrību kopā. Izkarot karogu, mēs apliecinām piederību šai valstij. Ļoti liberāli skatoties, mēs varam aiziet līdz balsojumam, vai mums šī valsts ir vajadzīga vai nav vajadzīga,” saka socioloģe un pasniedzēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļā Aija Zobena.

Nākamā diena, kad jāpaceļ valsts karogs, būs svētku diena – 21.augusts. Tajā atzīmējam konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas konstitucionālo statusu” pieņemšanas gadadienu.

  continue reading

58 επεισόδια

Artwork
iconΜοίρασέ το
 
Manage episode 354703671 series 3016676
Το περιεχόμενο παρέχεται από το Latvijas Radio analītika. Όλο το περιεχόμενο podcast, συμπεριλαμβανομένων των επεισοδίων, των γραφικών και των περιγραφών podcast, μεταφορτώνεται και παρέχεται απευθείας από τον Latvijas Radio analītika ή τον συνεργάτη της πλατφόρμας podcast. Εάν πιστεύετε ότι κάποιος χρησιμοποιεί το έργο σας που προστατεύεται από πνευματικά δικαιώματα χωρίς την άδειά σας, μπορείτε να ακολουθήσετε τη διαδικασία που περιγράφεται εδώ https://el.player.fm/legal.
Kopš Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ka valsts karogs svētku un sēru dienās ir jāpaceļ, taču par tā nedarīšanu administratīvo sodu nevar piemērot, pirmā valsts nozīmes sēru diena bija ebreju genocīda upuru piemiņas diena 4.jūlījā. Pašvaldībās tā aizvadīta atšķirīgi: dažviet policija karogiem uzmanību vairs nepievērsusi, bet citās – vēl turpinājusi iedzīvotājus brīdināt par nepieciešamību pacelt valsts karogu sēru noformējumā. Tikmēr eksperti norāda, ka pašvaldībām arī turpmāk jākontrolē valsts karoga izkāršana, pat ja sodīt nedrīkst.
  • Pašvaldībās sodi neizpalika
  • Patriotismu ar represijām neveicināt
  • Pašvaldības rīkojas atšķirīgi
  • Karogs - valsts piederības nacionālais simbols

Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena, kas iepriekš administratīvi sodīta par valsts karoga nepacelšanu valsts sēru dienā – 14.jūnijā, nu ir gandarīta par Satversmes tiesas spriedumu. Tiesa noteikusi, ka pilsoņa pienākumu ir pacelt valsts karogu pie dzīvojamām mājām valsts svētku un sēru dienās, vienlaikus neparedzot administratīvo sodu, ja cilvēks to nav izdarījis.

„Man būs brīvība, man nebūs jābaidās no tā, ka kāds no valsts nāks un mani sodīs par to, ka man piemīt noteikta brīvība. Šis spriedums mums dos iespēju daudz plašāk diskutēt tos jautājumus, kas ir saistīti ar demokrātiskas valsts iekārtas nostiprināšanu Latvijā. Tā kā es domāju, ka tas ieguvums būs ne tikai man, tas ieguvums būs visiem Latvijas iedzīvotājiem,” tā Olsena sprieduma pasludināšanas dienā stāstīja Latvijas Televīzijai.

Pašvaldībās sodi neizpalika

Iepriekš pašvaldības ar vērienu speciālos reidos pārbaudījušas gan daudzdzīvokļu, gan privātās mājas. Par valsts karoga nepacelšanu valsts svētku vai sēru dienās, kas ar likumu ir noteiktas desmit reizes gadā, iedzīvotājiem vispirms izsakot brīdinājumu, bet, pieķerot jau otro reizi, piemērojot arī naudassodu līdz četrdesmit eiro. Piemēram, Rīgā pagājušajā gadā kopumā sodīti 248 iedzīvotāji, bet šogad tikai viens.

Uz ielas satiktie iedzīvotāji stāsta, ka paši sodīti par karoga nepacelšanu nav, jo par valsts svētku vai sēru dienām vienmēr atceroties. Viņuprāt, pareiza nav bijusi kārtība, ka sodus nereti maksājuši tieši pensionāri, kas nav spējīgi karogu pacelt. Tajā pašā laikā viņi arī uzskata, ka visiem kopīgi šis pienākums būtu jāpilda arī turpmāk.

„Vienmēr ir uzkārts karogs. Lielākoties tiem, kam ir māja un vecākiem cilvēkiem, viņi nezina, kad ir jāuzkar karogs, un viņi vienkārši jābrīdina, viņi nav vainīgi. Ja vēl tādu jaunāku cilvēku nav, tad viņiem ir ļoti grūti, un sodīt viņus par to gan nevar. Tos, kas speciāli neuzkar, tos var,” teic kāda uzrunātā kundze.

„Teiksim, ir arī tādas vietas kā suņu būdas un, ja tur jākar karogs, tad tas tā dīvaini izskatās no malas,” teic Aldis.

„Cenšos, bet var gadīties arī, ka aizmirstu. Protams, ja cilvēks strādā no rīta līdz vakaram, tad var aizmirst diemžēl. Zinu, kaimiņam bija tādas problēmas, jā. Es domāju, ka uzreiz sodīt nav pareizi, bet brīdināt laikam tomēr vajadzētu. Kārtība ir kārtība,” spriež Romāns.

Patriotismu ar represijām neveicināt

Pēc sprieduma pasludināšanas pirmā valsts sēru diena bija 4.jūlijs, kad piemin ebreju genocīda upurus. Šajā dienā pirms 74 gadiem Rīgā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Gogoļa ielā kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Pašvaldību policijas šajā atceres dienā šogad rīkojušās krasi atšķirīgi no citu gadu pieredzes.

Piemēram, Rīgas pašvaldības policija to, kā aizvadīta šī diena šogad, komentēt atteicās, sakot - pēc Satversmes tiesas sprieduma policistiem „rokas sasietas”. Tāpēc tam, vai karogi bijuši pacelti, īpaša vērība neesot pievērsta.

„Satversmes tiesa saka – jā, ja valsts var prasīt karoga izkāršanu līksmās un bēdu dienās, tad valsts par šī karoga neizkāršanu tomēr nevar prasīt maksāt soda naudu. Faktiski interesanti, ka vienā un tajā pašā lēmumā Satversmes tiesa, no vienas puses, saka – jā, karogu izkārt ir katra pilsoņa pienākums un valsts likums to paredz kā saistošu pienākumu. Savukārt sodu par šī pienākuma neizpildi nedrīkst prasīt. Tātad tiktāl šeit tā norāde, kas ir valsts likuma rezultatīvajā daļā,” skaidro zvērināts advokāts un tiesību Lauris Liepa.

Eksperts piebilst - turpmāk pašvaldību policijas darbiniekiem ir jāturpina iedzīvotājiem atgādināt par karoga pacelšanu, ja pamana, ka tas vēl nav izdarīts. Tajā pašā laikā, ja cilvēks atbild, ka to nevēlas darīt, piespiest nedrīkst.

„Nevar uzspiest šo patriotisko pienākumu, ja es to nejūtu. Jāatzīst, ka tās sekas, visticamāk, būs tādas, ka Latvijas sabiedrība, cik tā ir sašķelta, piemēram, mediju telpā, tik sašķelta tā būs Latvijas pilsētu ielās. Būs mājas, kurām būs karogi un cilvēki leposies ar to, ka tie ir šīs valsts pilsoņi, un būs mājas, kurās cilvēki zināmā mērā teiks – jā, man šī valsts nav tik svarīga, lai es svinētu tās svētkus, un es šo karogu nelikšu,” saka Liepa. Ar represijām patriotismu nevarot veicināt.

Vienlaikus gan tiem cilvēkiem, kas ar naudassodu sodīti 14.jūnijā vai 25.martā, laikā pirms sprieduma publiskošanas, administratīvais sods būs jāsamaksā, atbilstoši tolaik spēkā esošajām tiesību normām.

Pašvaldības rīkojas atšķirīgi

Kā iepriekš minēts, pašvaldības 4.jūlijā rīkojušās kā nu kura. Piemēram, Liepājas policija turpinājusi izteikt brīdinājumus un piemērot arī sodus. Tiesa, parasti vairāk nekā desmit māju īpašniekus nesodot. Stāsta Liepājas pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš: „Pēc būtības noteikumi mainījušies nav – Administratīvo pārkāpumu kodekss mainījies nav un mēs vadāmies pēc tā. Mēs vienkārši kontrolējam to, kā tiek ievēroti saistošie noteikumi un Administratīvo pārkāpumu kodekss. Līdz ar to tas skaits, ja tas ir, tas varētu būt ļoti mazs.”

Advokāts Liepa gan rāda sprieduma punktu, kas nosaka izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, attiecīgi liedzot turpmāku naudassodu piemērošanu. Jelgavā pašvaldības policijas darbinieki 4.jūlijā devušies reidos pie iedzīvotājiem ar mērķi atgādināt par valsts nozīmes sēru dienu, vienlaikus skaidrojot pašu jelgavnieku informētību par jaunajām tiesībām.

„Jelgavas pilsētas pašvaldības policija regulāri seko līdzi policijas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to mēs savlaicīgi bijām informēti par Satversmes tiesas spriedumu. Ņemot vērā labas pārvaldības principus, mēs apsekojām tāpat kā iepriekš pilsētas teritoriju, tai skaitā privātmāju rajonus. Tādējādi pārbaudot ne vien to, vai iedzīvotāji ir pacēluši karogus, bet arī noskaidrojot, vai viņi ir informēti par Satversmes tiesas spriedumu. Par valsts karoga nepacelšanu neviens pie administratīvās atbildības saukts netika,” stāsta Jelgavas pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Sandris Miezis.

Pagājušajā gadā Jelgavā sodīti 38 namu īpašnieki, bet šogad protokoli izrakstīti jau astoņiem cilvēkiem. Līdzīgi kā Jelgavā rīkojušies arī pašvaldību policisti Ādažos. Sazvanīts Ādažu policijas priekšnieks Oskars Feldmanis stāsta, ka salīdzinoši nelielajos Ādažos karogu nepacēluši aptuveni 20 līdz 30 dzīvojamo māju īpašnieki: „Mēs vairāk veicām preventīva rakstura darbības. Ja kāds tur bija uz vietas, tad mēs aicinājām to karogu pacelt. Tā kā citos svētkos, kad tur vāca materiālu, pēc tam noformējām administratīvos protokolus, tad šoreiz vairāk tas bija tā, ka [policisti] vienkārši aicināja cilvēkus, kam nav [karoga] un kas bija uz vietas, viņiem izkārt to karogu. Vidēji šajās svētku dienās aptuveni būtu 20 līdz 30 materiāli par to, ka nav izkarināti karogi.”

Karogs - valsts piederības nacionālais simbols

Raudzīšanās uz nacionālo simboliku no iespējama soda pozīcijām un diskusijas par simbolikas nepieciešamību vien ir pārlieku vienkāršota pieeja un tā šķeļ sabiedrību, secina sociologi.

Valsts karogs, himna un ģerbonis ir nacionālie simboli, kas simbolizē piederību valstij. Diskusijas par sodiem un to, vai karogs jāpaceļ vai nav jāpaceļ, apšauba valsts vērtības. „Būtībā, atsakoties no simboliem, mēs sākam apšaubīt vērtības. Vērtības ir tās, kas satur sabiedrību kopā. Izkarot karogu, mēs apliecinām piederību šai valstij. Ļoti liberāli skatoties, mēs varam aiziet līdz balsojumam, vai mums šī valsts ir vajadzīga vai nav vajadzīga,” saka socioloģe un pasniedzēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļā Aija Zobena.

Nākamā diena, kad jāpaceļ valsts karogs, būs svētku diena – 21.augusts. Tajā atzīmējam konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas konstitucionālo statusu” pieņemšanas gadadienu.

  continue reading

58 επεισόδια

Όλα τα επεισόδια

×
 
Loading …

Καλώς ήλθατε στο Player FM!

Το FM Player σαρώνει τον ιστό για podcasts υψηλής ποιότητας για να απολαύσετε αυτή τη στιγμή. Είναι η καλύτερη εφαρμογή podcast και λειτουργεί σε Android, iPhone και στον ιστό. Εγγραφή για συγχρονισμό συνδρομών σε όλες τις συσκευές.

 

Οδηγός γρήγορης αναφοράς